Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns - Vikipēdija

Grīns Aleksandrs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Aleksandrs Grīns - tīmekļvietne "Time∞Note"
Grīns Aleksandrs (Jēkabs) - tīmekļvietne "Latvju strēlnieki"
Aleksandrs Grīns - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Rakstnieka Jāņa Grīna brālis. 1911.–14.g. mācījies L. Ausēja reālskolā Cēsīs, kur arī pašizglītojās ar daudzpusīgu lasāmvielu, aizrāvās ar tolaik iecienītiem rakstniekiem Edgaru Po, Oskaru Vaildu. 1915.g. iesaukts armijā, beidzis kara skolu. Kopš 1916.g. latviešu strēlniekos. 1917.g. jūnijā smagi ievainots, 1918.g. atvaļināts. 1919.g. iestājās Latvijas armijā. 1924.g. atvaļināts. Žurnālists: 1920.–24.g. laikrakstu "Latvijas Kareivis", 1924.–26.g. "Rīgas Ziņas", 1926.–27.g. "Brīvā Tēvija", 1927.–29.g. "Latvis", 1933.–38.g. "Brīvā Zeme", 1934.–36.g. "Rīts" redaktors. 20.gs. 20.– 30. gadu mijā A. Grīna redakcijā izdoti enciklopēdiski darbi: "Pasaules vēsture" 1–4; "Zeme un tautas" 1–4; "Kultūras un tikumu vēsture" 1–2. Publicējis stāstus, noveles, vēsturiskus romānus, skolām "Latvijas vēsture", 4 izdevumi līdz 1939.g. Izdoti "Kopoti raksti" 1–3 (1939). Pēc 1940.g. jūnija A. Grīns radošo darbu pārtrauca. Cerot armijā glābties no padomju varas, 1941.g. devās uz Liteni, kur apcietināts, varmācīgi izvests no Latvijas. Piespriests nāves sods, pamatojoties uz spīdzināšanas ceļā iegūtām liecībām un čekistu melīgiem izdomājumiem. Padomju vara pasludināja A. Grīnu par aizliegtu rakstnieku, viņa grāmatas bibliotēkās pavēlēja iznīcināt. Padomju enciklopēdiskos izdevumos noklusēts vai apzīmēts ar padomju ideoloģijai raksturīgiem nicinājuma vārdiem: reakcionārs rakstnieks, fašistisku mērķu sekmētājs, rasisma sludinātājs, vēstures viltotājs, nacionālšovinists. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Grīns Aleksandrs".