Atis Kronvalds

Kronvalds Atis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Atis Kronvalds - Vikipēdija
Atis Kronvalds - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Atis Kronvalds - Barikadopēdija
Kronvalds Atis - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"
Atis Kronvalds - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Tautiskās atmodas garīgais vadītājs. Vācbaltiešu izcelsmes mācītājs un literāts H. Ē. Katerfelds pieņēma A. Kronvaldu saviem bērniem par rotaļu biedru un palīdzēja iegūt izglītību – mācījies: Durbē privātskolā, kur labi apguva vācu valodu; 1854.–57.g. Liepājas Nikolaja ģimnāzijā, ko nepabeidza. 1858.g. ieguva reliģijas tiesību, rēķināšanas, latīņu, vācu, krievu valodas mājskolotāja tiesības. Mājskolotājs vācu ārsta ģimenē Kauņas guberņā. 1860.g. pusgadu studējis medicīnu Berlīnes universitātē. 1861.–65.g. mājskolotājs Durbē, izdeva vācu valodas mācību grāmatu "Mazā vācieša pirmais solis" (1863). 1865.–68.g. mācījies Tērbatas universitātes skolotāju kursos, pēc pārbaudījumiem latīņu, vācu, krievu valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, fizikā, reliģijā ieguva apriņķa skolotāja tiesības. Kopš 1867.g. skolotājs Tērbatas skolotāju seminārā. Sarakstījis grāmatu "Dzimtenes mācība" (vāciski 1867, latviski 1922). 1868.–69.g. laikraksta "Draugs un Biedrs" līdzstrādnieks. Piebaldzēnu aicināts un tautisku jūtu vadīts, A. Kronvalds 1873.g. atstāja labi atalgoto vietu Tērbatas skolotāju seminārā un ar ģimeni pārcēlās uz Vecpiebalgu. 1873.g. ar Vecpiebalgas kori piedalījās 1. vispārējos dziesmu svētkos Rīgā, kur goda mielastā teica jaunlatviski kvēlas runas, aizskardams J. Cimzi un Augustu Bīlenšteinu, par ko ieguva naidniekus vācbaltiešu un veclatviešu aprindās. A. Kronvalds Vecpiebalgas draudzes skolā izveidoja un vadīja augstāko klasi, kur mācīja latviešu, vācu, latīņu valodu, vēsturi, ģeometriju, dabaszinātnes, 1873.g. piedalījās Cēsu apriņķa 2. skolotāju sapulcē un 1874.g. – 3. skolotāju sapulcē, arī 1874.g. Cēsu dziesmu svētkos, noturēja skolotājiem kursus mācību metodikā. Piedalījās Vecpiebalgas teātra izrādēs, Labdarības biedrības teātra komisijā. Sadzīvē dzīvespriecīgs, laipns, bet viņa mācību stundas noritēja dziļā nopietnībā, klusumā, nevainojamā kārtībā. A. Kronvalds bija talantīgs latviešu jaunvārdu darinātājs – tie lieliski atbilda latviskam garam un tāpēc ātri ieviesās: aizbildnis, apstāklis, apvārsnis, atvasinājums, balva, burtnīca, būtība, cēlonis, cietoksnis, daile, dzeja, dzejnieks, dzejolis, dzenulis, dziedonis, glezna, gleznotājs, gleznot, izglītība, izloksne, jaunkundze, jaunkungs, jutekļi, kaislība, kauja, kundze, kungs, kuplināt, ķermenis, leņķis, līdzekļi, locījums, loma, luga, māksla, nākotne, padome, pagātne, piedēklis, pilsonis, priekšmets, pilnvara, raksturīgs, raksturs, rīcība, rietumi, sacerēt, satversme, skābeklis, slimnīca, skolotājs, stāvoklis, sūtnis, teikums, tēlot, tēvija, turpināt, valde, vēstule, vēsture, viesnīca, virziens, ziedonis, zīmulis, zinātne – tie visi ir A. Kronvalda darināti jaunvārdi, kurus pirms tam latviešu valodā nepazina. To atvasināšanai A. Kronvalds izmantoja arī lietuviešu un senprūšu valodu. Piemēram, prūšu tekstos A. Kronvalds atrada vārdu kermen ar to pašu nozīmi, kādu tam deva latviešu valodā – ķermenis. Neieviesās A. Kronvalda darinājumi divatrons (teātris), garinieks (mācītājs), glītonis (gleznotājs), klaudži (līdzskaņi), pilsietis (pilsētnieks), urbulis (urbis), vēstulēšanās (korespondence), ziņotīgi (zinātniski). Nesaudzēdams sevi darbā, A. Kronvalds pārpūlējās un mira ar sirdstrieku. Viņš ir pirmais plašākai atklātībai zināmais sabiedrības darbinieks, kas guldīts Vecpiebalgas kapos. Uz A. Kronvalda kapa pieminekļa rakstīts: "Tēvzeme un brīvība – vissvētākie dārgumi virs zemes!" Pēc 40 gadiem no šīs jaunlatviešu pamatatziņas K.Skalbe ieteica uzrakstu Brīvības piemineklim Rīgā: "Tēvzemei un brīvībai". A. Kronvalda runas, raksti, vēstules, grāmatas izdotas "Kopotos rakstos" 1–2 (1937) ar Alfrēda Gobas apcerējumu par A. Kronvalda dzīvi un darbu. 1938.g. A. Kronvaldam atklāts piemineklis Siguldā, tēlnieks T. Zaļkalns, 1987.g. – krūšutēls Durbē, tēlniece Ilga Zandberga. 1993.g. nodibināts A. Kronvalda fonds – sabiedriska organizācija ar uzdevumu celt sabiedrībā cieņu pret zināšanām, sekmēt jauniešu radošo spēju attīstību un veicināt skolotāju, zinātnieku un speciālistu iesaistīšanos Latvijas talantīgāko jauniešu izglītošanā. A. Kronvalda prēmijas laureāti: 1997.g. Priekuļu vidusskolas skolotājs Imants Skrastiņš. 1998.g. Cēsu arodvidusskolas arodu apmācības skolotājs Valdis Lapiņš, 2002.g. J. Endele u.c. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kronvalds Atis".