Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Darba laika izmaiņas Lieldienu brīvdienās
28. marta – 1. aprīlim (ieskaitot): BIBLIOTĒKA SLĒGTA!

Antons Salums

Pseidonīms
Latviešu Antons, Fr. Zvīlonis.
Dzimšanas dati
28.12.1883
Miršanas dati
23.01.1906
Apglabāts
Vecpiebalga, apb. Vecpiebalgas Jaunajos kapos
Jomas
izglītība, literatūra, sabiedrība
Nodarbošanās
skolotājs, dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Spuldzēni

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga
Strādāja/Strādā
Vecpiebalga

Interneta resursi

Salums Antons - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Antons Salums - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1905. gada revolucionārs. E. Saluma brālis. Mācījies Kagaiņu pagastskolā, 1897.–1901.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, kopā ar A. Austriņu, A. Avenu u.c. veidoja literāro žurnālu "Skolas Piemiņa". 1902.g. ieguva skolotāja tiesības, strādāja Mellužos un Suntažos. Vadīja Piebalgas sociāldemokrātu pulciņus "Zobolieši" un "Alaukstieši", sadarbojās ar J. Bērziņu-Ziemeli, apguva mācību par šķiru cīņu un mācīja to skolā. 1904.g. kādā jauniešu sapulcē apcietināts, atņemtas skolotāja tiesības. Turpinājis slepenu revolucionāru darbību. Kopā ar A. Austriņu piedalījās 1905.g. (13.) 26. janvāra demonstrācijā Rīgā, apcietināts, drīz atbrīvots. 1905.g. bieži uzturējās Vecpiebalgā, bija rīcības komitejas loceklis 1905.g. (3.) 16. decembrī viens no Vecpiebalgas kaujas vadītājiem. Vecpiebalgas tautas sapulcē ievēlēts par delegātu uz pagasta pārstāvju kongresu Rīgā. 1905.g. novembrī piedalījies latviešu tautskolotāju kongresā. Soda ekspedīcija A. Salumu Vecpiebalgā apcietināja, piedāvāja publiski atteikties no sociālistu mācībām, saņemt pērienu un tā saglabāt sev dzīvību. A. Salums piedāvājumu noraidīja. Jau piesiets pie koka, uzrunāja kareivjus, sirsnīgos vārdos aizrādot uz viņu kauna pilno darbu, ko viņiem uzspiež cariskie bendes. Miris ar pēdējo saucienu "Lai dzīvo brīva Latvija!" Šāvēju vadonis bija kāds Maslovs, kurš vēlāk sev ielaidis lodi deniņos. A. Salums dzejoļus rakstījis kopš skolas gadiem, 1904.g. pirmā publikācija dzejolis. Rakstījis laikrakstos "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", žurnālos "Jaunības Draugs", "Austrums", J.Bērziņa-Ziemeļa izdotajā krājumā "Jaunība". 1957.g. A. Saluma nāves vietā atklāts piemineklis. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Salums Antons".