Elza Stērste

Stērste Elza - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elza Stērste - Vikipēdija
Elza Stērste - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Elza Stērste - tīmekļvietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Precējusies ar Edvartu Virzu, kas E. Stērsti sauca par Marselīni un viņai veltījis poēmu "Straumēni". Annas Žīgures vecāmāte. 1896.–1902.g. mācījusies Jelgavas vācu augstākajā meiteņu skolā un mūzikas skolā. Šajā laikā sarakstījusi pirmos dzejoļus vācu, franču, krievu valodā. Pēc tam rakstījusi tikai latviešu valodā. 1906.–10.g. studējusi Pēterpils konservatorijas klavieru klasē. Pārpūlētās rokas dēļ no mūziķes karjeras spiesta atteikties. 1911.–13..g. studējusi klasisko filoloģiju Sorbonas universitātē Parīzē. 1913.–15.g. skolotāja Jelgavas mūzikas skolā, vadījusi klavieru klasi. 1918.–20.g. skolotāja 2. Rīgas ģimnāzijā. 1920.–40.g. strādājusi literāru darbu. Rīgā dzīvoja Dzirnavu ielā 5–15, vienā mājā ar A. Niedru. 1941.–44.g. mūzikas skolotāja Rīgā. 1944.g., kad latviešus pārņēma bēgšanas drudzis, E. Stērste stingri nolēma: "Es palikšu pie savas tautas". 1945.–51.g. Leļļu teātra dramaturģe un lektore. 1951.g. 4. janvārī Rīgā uz ielas apcietināta saistībā ar čekas sadomāto franču grupas lietu, kur nodevībā vaino dramaturgu Voldemāru Sauleskalnu, un notiesāta uz 25 gadiem čekas nāves nometnē. 1955.g. maijā atgriezās no Sibīrijas pusparalizēta. Iemācījās rakstīt ar kreiso roku, pārvietojās ratiņos. Ar grūtībām dabūja atļauju tulkot no franču valodas. Ar Mirdzas Ķempes gādību saņēma pabalstu no Rakstnieku savienības, kas algoja viņai arī sekretāri. 1903.g. publicēts E. Stērstes pirmais dzejolis ar pseidonīmu Naurēnu Elza, izdoti 6 dzejoļu krājumi. Sarakstījusi 5 prozas grāmatas, tajā skaitā literārs A. Stērstes dzīves stāsts "Andreja Zīles dzīve" (1937). Sarakstījusi lugas, bērnu literatūru, publicējusi apceres par franču rakstniekiem. Tulkojusi franču valodā latviešu dzeju "Póemes lettons". Sarakstījusi darbu "Atmiņu raksti" [Karogs 1985 #2 :158 un #3 :150]; par E. Virzu [Literatūra un Māksla 1989. 1. VII–26. VIII]. 1991.g. E. Srērstes dzimtajās mājās atklāts piemiņas akmens. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Strēste Elza".