Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Lasītāj – parādniek!
Aicinām atnest atpakaļ uz bibliotēku termiņā nenodotās grāmatas! Kavējuma nauda par tām netiks prasīta. Izsniegtos bibliotēkas izdevumus jebkurā diennakts laikā ir iespēja atstāt arī grāmatu nodošanas kastē pie mazajiem ieejas vārtiem.

Jānis Sudrabkalns

Pseidonīms
īst.v. Arvīds Sudrabkalns; līdz 1925. Arvīds Peine
Dzimšanas dati
17.05.1894
Miršanas dati
04.09.1975
Apglabāts
Rīga, Raiņa kapos
Jomas
literatūra
Nodarbošanās
dzejnieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Inčukalna pagasts

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Jaunpiebalga (no 1902)
Mācījās/Mācās
Jaunpiebalga, Vecpiebalga (1904-05)

Interneta resursi

Sudrabkalns Jānis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Jānis Sudrabkalns - Vikipēdija
Jānis Sudrabkalns - tīmekļvietne "Literatura.v"
Jānis Sudrabkalns - tīmekļvietne "Nekropole"
Jānis Sudrabkalns - tīmekļvietne "Latvju strēlnieki"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1902.g. viņa tēvs pārcēlās uz Jaunpiebalgas Zelta krogu (pretī Jāņskolai). Mācījies: 1903.g. Jāņskolā, 1904.–05.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, 1906.–08.g. Jaunpiebalgas draudzes skolā, 1909.–11.g. Šmithena un Luda Bērziņa privātģimnāzijā Dubultos, tur viņa skolas biedrs bija Uga Skulme. Pēc tēva nāves izglītību turpināja pašmācības ceļā – apguva krievu, vācu, franču valodu, iepazinās ar pasaules izcilāko rakstnieku darbiem, sekoja jaunākajām parādībām pasaules literatūrā. 1915.g. janvārī iesaukts armijā, mācījies feldšeru kursos Varšavā. Strādājis pulka ambulancē. Kopš 1917.g. strādāja dažādu Latvijas laikrakstu redakcijās. Rakstījis par mūziku, teātri, literatūru. Periodikā apmēram 130 J. Sudrabkalna recenziju par tēlotāju mākslu, 480 recenziju par mūziku. Latviešiem nav bijis otra tik zinoša dzejnieka teātra, mūzikas un tēlotājā mākslā. Latvijas neatkarības laikā J. Sudrabkalns atzīts par spožāko latviešu moderno dzejnieku, divkāršs Kultūras fonda balvas laureāts. 1941.g. jūnijā, sākoties karam, viņš devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Dzīvoja Maskavā, rakstīja pret vāciešiem naidu uzkurinošas publikācijas. 1944.g. oktobrī atgriezās Rīgā, strādāja rakstniecībā, žurnālistikā. J. Sudrabkalna spožais talants izsīka, kad viņš 40.– 50. gados pazemojās no inteliģences dzejnieka līdz Josifu Staļinu slavinošu pantiņu sacerētājam. J. Sudrabkalna izkalpošanos padomju varai asi nosodīja latviešu trimdas inteliģence. Izdoti J. Sudrabkalna "Kopoti raksti" 1–6 (1958–68); "Vēstules" 1–3 (1986–89). 1976.g. Jaunpiebalgas vidusskolai dots J. Sudrabkalna vārds. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Sudrabkalns Jānis".