Melānija Vanaga

Gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna mātes māsīca. Mācījusies Drabešu pagasta Doles skolā, Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzijā, 1925.g. beigusi Cēsu Bērzaines vidusskolu, 1925.–32.g. studēja tieslietas Latvijas Universitātē, dziedāja Latvijas Universitātes studentu korī Dziesmuvara un strādāja Rīgas apgabaltiesā. 1931.g. precējusies ar žurnālistu Aleksandru Vanagu. Vīra ietekmē pārtrauca studijas un pievērsās žurnālistikai. Strādāja Latvijas Radiofonā, rakstīja laikrakstos un žurnālos. Kad vīru pārcēla uz Daugavpili par laikraksta "Daugavas Vēstnesis" redaktoru, vadīja šajā laikrakstā lappusi sievietēm Mājassolim. 1940.g. padomju vara M. Vanagu no darba atlaida. 1941.g. 14. jūnijā viņa ar vīru varmācīgi izvesta no Drabešu pagasta uz Sibīriju. Strādājusi Krasnojarskas novadā lopu bāzē u.c. nebrīves darbos. 1957.g. atgriezās Drabešos, strādāja par gani kolhozā. 1958.g. sāka mūža darbu, Āraišu draudzes māju vēstures izpēti, ģenealoģisko tabulu sastādīšanu. Pierakstījusi teikas par Zvārtes iezi, Kumaldiņas Velna kambariem, Raudu kalnu u.c. 1962.–64.g. garderobiste Rīgas ēdnīcā. M. Vanagas vākums ar nosaukumu "Mūža mirkļi" apkopots rokrakstā vairāk nekā 100 sējumos, no kuriem 1987.g. daļa nodota Latvijas Nacionālās bibliotēkas M. Vanagas fondā RxA295. Sarakstījusi grāmatu par izsūtījumu Sibīrijā "Veļupes krastā" (1991). Tā novērtēta par mākslinieciski un tematiski nozīmīgāko latviešu grāmatu 90. gadu I pusē, apbalvota ar Latvijas Kultūras ministrijas, Spīdolas fonda un kardināla J. Vaivoda fonda balvām. 1994.g. Veidenbauma prēmija par grāmatu "Tēva cilts" no 7 sējumu cikla "Dvēseļu pulcēšana". 1994.g. apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2000.g. Amatas pamatskolā atvērta M. Vanagas muzejistaba. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Vanaga Melānija".