Zigrīda Apala

Precējusies ar arheologu Jāni Apalu; saņēmusi titulu "Cēsiniece-2005". Mācījusies: Viļakas pamatskolā, 1951.-55.g. – Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā, ieguvusi kultūras darba organizatora un deju kopu vadītājas tiesības. 1955.-58.g. strādājusi Kandavas kultūras namā. 1958.–64.g. studējusi neklātienē Maskavas Poligrāfijas institūta Rīgas filiāles Redaktoru fakultātē. Kopš 1958.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas Senlietu konservācijas laboratorijas laborante. Strādājusi Pļaviņu hidroelektrostacijas appludināmās zonas arheoloģiskajos pieminekļos Jāņa Graudoņa, Ēvalda Mugurēviča un Ādolfa Stubava vadībā. Kopš 1966.g. turpat laboratorijas vadītāja. Pēc tam arheoloģe Latvijas vēstures institūtā, Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja. Pētījusi arheoloģiskos pieminekļus Latvijā. Strādājusi kopā ar J. Apalu Āraišu ezermītnē. Drabešos pētījusi 13. – 14. gadsimta Uplantu kapsētu. Kopš 1974.g. vada arheoloģisko ekspedīciju Cēsu viduslaiku pilscietokšņa drupās, kur atklājusi lielāko bruņutērpu fragmentu kolekciju Latvijā, 15. – 16. gadsimta krāsns podiņu un portretu podiņu kolekciju, šaha un dambretes figūras, grāmatu apkalumus, rotas lietas, monētas u.c. Pētījusi 1979.g. Cēsu vecpilsētā Rīgas ielu 24, 1985.g. M. Katrīnas ielu 12, 1986.g. un 1989.g. Vaļņu ielu 12 a, 1985.g. Priekuļos 17. gadsimta Rubeņu kapsētu un 1988.–9.g.0 8. – 12. gadsimta Ģūģeru kapu lauku, 1989.g. 15. – 16. gadsimta kultakmeni un apmetni Cēsīs Dzirnavu ielā 33. Publicējusi vairāk nekā 80 rakstu par arheoloģiju. Līdzautore grāmatai "Arheoloģiskie pētījumi Cēsu novadā 1965 – 90" (1991). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapēs "Apala Zigrīda" un "Arheoloģiskie izrakumi, restaurācija, izpēte Cēsu Livonijas ordeņa pilī".