Rauls Šnore

Rauls Šnore - Vikipēdija
Rauls Šnore - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Precējies ar Elvīru Šnori. Mācījies: Viļa Olava komercskolā, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, reālskolā Krievijā. 1919.–20.g. Imantas pulka strēlnieks Vladivostokā, kopā ar kuru 1920.g. pa jūras ceļu atgriezās Latvijā. 1920.–22.g. studējis Latvijas Universitātē arhitektūru, 1922.–32.g. vēsturi. 1927.g. piedalījās Franča Baloža vadītajos izrakumos Raunas Tanīsa kalnā. Kopš 1928.g. vadījis izrakumus Sabiles, Makšēnu, Viļakas, Mālpils, Īles pagastā, Dobeles Klaņģu pilskalnā u.c. 1930.–34.g. strādājis Valsts vēstures muzejā. 1931.g. papildinājies Zviedrijā, 1933.g. Anglijā, 1939.g. Vācijā. 1934.–35.g. Pieminekļu valdes inspektors. 1936.–41.g. Rīgas pilsētas vēstures (Doma) muzeja direktors. 1938.–39.g. vadījis arheoloģiskos izrakumus Vecrīgā, 1938.g. sakārtoja atrasto senlietu izstādi. Atklājis Rīgas seno ostu un Rīgas kuģi, pierādījis Rīgas senmītnes un ostas pastāvēšanu ilgi pirms 13. gadsimta. Sastādījis Latvijas aizvēstures kartes un pārskatu par 1918.–38.g. veikto arheoloģisko pētniecību Latvijā. Pētījis Latvijas seno laiku metāla naudu, rakstījis par Latvijas monētām un sudraba stieņu naudu. 1939.g. vācbaltiešu repatriācijas laikā vadījis Melngalvju nama vēstures priekšmetu kolekciju pārņemšanu. 1942.g. 1. janvāris – 1944.g. septembris Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītājs (pēc J. Dombrovska). 1942.g. pētījis Priekuļu pagasta Kalna Kunču akmeņu krāvumu, 1943.g. – Drabešu pagasta Rakstupītes senkapus. Papildinājis Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondus. 1942.g. oktobris – 1943.g. jūlijs Cēsu ģimnāzijas latīņu valodas skolotājs. Izglāba no aizvešanas uz Vāciju Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondus. 1945.g. 8. maijā no Ventspils ar velkoni Rota devās uz Zviedriju. Ceļā to aizturēja padomju karakuģis. Bijis LPSR Valsts Vēstures muzeja direktors. 1946.g. 4. janvārī apcietināts par Latvijas neatkarības laika relikviju slēpšanu, ar kara tribunāla spriedumu notiesāts uz 10 gadiem čekas spaidu darbu nometnēs par dzimtenes nodevību. 1954.g. atbrīvots no Mordovijas nometnes kā nedziedināmi slims. Padomju enciklopēdijās R. Šnores vārds noklusēts.