Jānis Lūsis

1886.–92.g. mācījies Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm. 1892.–98.g. studēja Tērbatas Veterinārajā institūtā un specializējās bakterioloģijā. Kopš 1898.g. veterinārārsts Aizkaukāzā, Persijas pierobežā apkarojis liellopu mēri. Vēlāk Zurnabadas pretmēra stacijas vadītāja palīgs, 1913.–17.g. direktors. Pētījumu nolūkos medīja dzīvniekus, apceļoja Kaukāzu. Asins parazītu un viņu pārnēsātāju pētīšanai Zurnabadā ierīkoja personīgu zooloģisko dārzu. Sadarbojies ar Minhenes, Pēterpils un Tbilisi zooloģiskajiem muzejiem. Kopš 1918.g. Azarbaidžānas bakterioloģiskās un lauksaimniecības laboratorijas vadītājs Baku. 1920.–21.g. Azarbaidžānas universitātē Bakterioloģijas un vispārējās pataloģijas katedras vadītājs profesors. Publicējis zinātniskus darbus vācu un krievu valodā. 1921.g. Latvijas Universitātes Veterinārās medicīnas fakultāte aicināja J. Lūsi par docentu mājlopu lipīgajās slimībās, seroloģijā un higiēnā. Ceļā uz dzimteni saslima un Cēsīs nomira.