Longins Ausējs

Triju Zvaigžņu ordenis (1927.g.)

Longīns Ausējs - Vikipēdija

Izraksts no PSRS IeTK Sevišķās apspriedes protokola Nr. 29-m lēmuma par nāvessoda piespriešanu Longinam Ausējam “par kontrrevolucionāru darbību” (resurss krievu valodā)

Longins Ausējs - tīmekļa vietne Nekropole
Ausējs Longīns - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Ausējs Longins - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Beidzis Alūksnes draudzes skolu, ar zelta medaļu Pleskavas reālskolu un klasisko ģimnāziju. 1906.-10.g. studējis Pēterpils universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un vienlaikus noklausījies pilnu kursu Juridiskajā fakultātē. Kopš 1910.g. matemātikas skolotājs K. Apkalnas ģimnāzijā un K. Millera reālskolā Cēsīs. Šajā laikā publicējis pirmos rakstus presē, iesaistījies Cēsu sabiedrības dzīvē. 1911.g. par 1000 rbļ. atpirka no K. Millera viņa privātskolu ar visu inventāru un vadīja to līdz likvidācijai 1919.g. L. Ausēja reālskolā mācījušies vēlāk Latvijā pazīstami darbinieki: K. Avotiņš, P. Bārdiņš, O. Caunītis, K. Dzirkalis, A. Eglītis, E. Elsiņš, A. Grāvelis, A. Grīns, J. Jēgers, J. Kazis, E. Klūge, K. Krauze, K. Krīpēns, V. Ķeņģis, J. Leimanis, E. Mednis, J. Miesnieks, O. Millers, E. Ozols, P. Ozols, J. Puriņš, A. Saliņš, E. Saltups, E. Šīrons, A. Veģis, V. Vīgants, V. Vitands, J. Zālītis. 1917.g. bija Pagaidu zemes padomes loceklis Cēsīs, 1918.g. Cēsu pilsētas galva. Kad 1919.g. no janvāra līdz maijam Cēsīs plosījās lielinieku terors, L. Ausējs no 27. marta līdz 8. aprīlim bija ieslodzīts Cēsu cietumā. 1919.g. jūnijā viņš aicināja vecāko klašu zēnus pieteikties Skolnieku rotā. 1919.-24.g. bija Skolu departamenta direktors Rīgā, no 1921.g. vienlaikus finansu matemātikas docents Latvijas universitātē. Piedalījies žurnāla "Kultūras Vēstnesis" izdošanā. 1925.g. ievēlēts par Rīgas domnieku un skolu valdes locekli. 1927.g. Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, 1928.-31.g. Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs. Kopš 1927.g. vadījis žurnālu "Burtnieks", kas iznāca līdz 1936.g. un bija veltīts garīgai kultūrai, bet padomju laikā pelts kā galēji reakcionārs. 1928.-31.g. rediģēja arī jaunatnes žurnālu "Mans Žurnāls", vadījis grāmatu apgādu "Zelta sērija", kas izdeva cittautu labākos daiļdarbus jaunatnei. Izdodamās grāmatas L. Ausējs izvēlējās, lasīdams daiļliteratūru oriģinālvalodas, jo brīvi pārvaldīja vācu, krievu, franču, angļu un klasiskās valodas 30. gados arī matemātikas un matemātikas metodikas skolotājs Rīgas skolotāju institūtā. 1934.-36.g. Aroda piemērotības pētīšanas institūta direktors. 1935.-36.g. laikrakstos aicināja iesūtīt dzīves aprakstus. Pienāca daudz vēstuļu. L. Ausējs palīdzēja ar padomiem un mierināja daudz cietušos cilvēkus, atbildei sarakstīja grāmatu "Dzīves dzelzs likums" (1935), "Ceļi uz laimi" (1936). L. Ausēja dzīves dzelzs likums: „Viss, ko dzīvē darām, labs vai slikts, nāk darītājam pēc laika atpakaļ tādā pašā veidā”. Sarakstījis "Finanču matemātika" (1927); "Aritmētikas metodiku" (1935), kur ieviesa latviskotus matemātikas jēdzienus: aptuvenie skaitļi, dzīve skaitļos u.c.; "Aksiomātiskā metode tautsaimniecības teorijā" (1936); "Tautas kultūras stāvoklis" (1937); "Arhimeds un Ņutons" (1937); "Matemātiskās metodes ekonomiskajās zinātnēs" (1938); "Grāmata par laulību" (1938, 1940, 1956); "Ienākumu sadalījums Latvijā" (1940). Rakstījis Latviešu konversācijas vārdnīcā par matemātiku, publicējis presē rakstus par izglītību, bija grāmatizdevēju akciju sabiedrības "Valters un Rapa" akcionārs. 1939.g. vācieši L. Ausējam piedāvāja izceļot uz Vāciju, bet viņš atteicās. 1941.g. 14. jūnijā čeka L. Ausēju apcietināja. Padomju laika cenzūra L. Ausēja publikācijas ietvēra padomju ideoloģijai nevēlamo un lasīšanai aizliegto darbu sarakstā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Ausējs Longīns".