Pēteris Šancbergs
Pseidonīms
arī Pēteris Šancberģis
Dzimšanas dati
16.06.1841
Miršanas dati
21.12.1923
Apglabāts
Liezēre, apb. Vecpiebalgas Vidus kapos
Jomas
izglītība, mūzika
Nodarbošanās
komponists, mūziķis, skolotājs
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Griškas
Saistība ar novadu
Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga
Strādāja/Strādā
Vecpiebalga
Interneta resursi
Pēteris Šancbergs - tīmekļvietne "Nekropole"
Šancbergs Pēteris - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Šancbergs Pēteris - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Precējies ar A. Rātmindera meitu Maiju. Pirmais pazīstamais latviešu komponists. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, kur pie J. Korneta apguva ērģeļu spēli, tad Vecgulbenē, Rīgas Doma skolā un guberņas ģimnāzijā. Vienlaikus privāti mācījies mūziku Vecpiebalgā un Rīgā. Kopš 1859.g. Vecpiebalgas draudzes skolā dziedāšanas un klavieru skolotājs, strādājis tirdzniecībā. Mācījis mūziku E. Dārziņam, A. Jurjānam, A. Stērstem. Darbojies Vecpiebalgas Labdarības biedrībā, teātra izrāžu muzikālais vadījis un koncertu rīkotājs, dziedāja vīru kvartetā. Viens no L. Rātminderes bildinātājiem. Pārcēlās uz Rīgu, mūzikas privātskolotājs, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, kur nodibināja un vadīja kori. Komponējis vieglo mūziku, klavieru miniatūras. Izdevis "Kupleju krājums" (1875) ar A. Stērstes tekstiem; "Kokle" (1876) dziesmas jauktiem koriem. 1880.g. P. Šancbergam sāka parādīties garīgas slimības pazīmes, 1907.g. iestājās paralīze, un sava mūža pēdējos 5 gadus viņš bija pilnīgi akls. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Šancbergu dzimta".
