Henrijs Visendorfs

"Latvju dainu" pirmais izdevējs. Mācījies vācu skolās Rīgā un Pēterpilī. Parīzē dzīvoja neprecējies viņa mātes brālis bagātnieks Henrijs Visendorfs (Wissendorff), kurš uzaicināja I. Ķipartu pie sevis, adoptēja, dodot savu vārdu un nodrošināja tautsaimniecības studijas Kondorsē licejā Parīzē. H. Visendorfs apguva franču, vācu, angļu, krievu valodu. No Parīzes uzturēja sakarus ar Pēterpils latviešiem, sūtīja rakstus latviešu avīzēm. 1886. g. pēc tēvoča nāves mantoja viņa kapitālu un 1887. g. Pēterpilī izveidoja vilnas audumu vairumtirdzniecības uzņēmumu. 1890. g. precējies ar bagāta holandiešu tirgotāja meitu, pavairodams savu turību. Bija izdarīgs un praktisks, teicams veikalnieks ar labiem sakariem. Kļūdams Krievijā par ievērojamu tirgotāju, izvirzījās amatos: Pēterpils domnieks, apgabaltiesas zvērināts piesēdētājs, Izglītības ministrijas komitejas loceklis. Pārkrievošanas laikos aizstāvēja latviešu nacionālās intereses. Palīdzēja Fricim Brīvzemniekam publicēt pret latviešu skolu krievināšanu vērstus rakstus. Atbalstījis latviešu pasākumus: 1883. g. izkārtoja latviešu pārstāvēšanu Pasaules izstādēs Čikāgā, sekmēja latviešu skolas un bibliotēkas, sarīkoja un materiāli atbalstīja Līgatnes pagasta dziesmu svētkus. Pievērsās latviešu folklorai un mitoloģijai, par ko publicēja rakstus presē un izdeva grāmatu "Ziņas par latviešu ticību" (1893). Piedalījās dainu vākšanā un nodeva Krišjānim Baronam 28 406 dainas. Iesaistījās "Latvju dainu" izdošanā. 1894.– 98. g. par saviem līdzekļiem 10 burtnīcās izdeva "Latvju dainu" 1. sējumu. Panāca, ka kopš 1900. g. to izdošanu pārņēma Krievijas Zinātņu akadēmija. H. Visendorfs pētījis latviešu aizvēsturi, mitoloģiju, etnogrāfiju, 19. gs. 80.– 90. gados par šiem tematiem publikācijas vācbaltiešu, franču, angļu presē, rakstīja laikrakstos "Balss", "Baltijas Vēstnesis", žurnālā "Austrums". 1891.–1903. g. izdeva A. Lerha-Puškaiša "Latviešu teikas un pasakas" 1–5. 1890. g. nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot par modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes kokvilnas labāko vati Krievijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru. Tas notika laikā, kad pat Rīgā elektrību vēl nepazina. Piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa likšanā, ziedojis tam lielāku summu. Uzturēdamies Līgatnē, bieži tikās Rīgā ar Krišjāni Baronu u.c. latviešu sabiedrības darbiniekiem. 1905. g. aģenta blēdību dēļ H. Visendorfa kokvilnas pārstrādes uzņēmums cieta lielus zaudējumus un bankrotēja. H. Visendorfa darbība apsīka 1. pasaules kara darbības dēļ. Pēc H. Visendorfa nāves un 1917. g. revolūcijas viņa atraitne Gerharda ar bērniem atgriezās Rietumeiropā, bet Līgatnes dzirnavas pārdeva. H. Visendorfa ģimenē bija 2 dēli un 2 meitas. Revolūcijas jukās viens dēls pazuda, otrs nomira. H. Visendorfa atraitne un meitas apprecējās ar ārzemniekiem, izbeidzot Visendorfu dzimtas vārdu. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Henrijs Visendorfs".