Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
 DARBA LAIKS
01.06.–31.08.
 P., O., T., C., P. 10.0018.00
S., Sv. Slēgts
notice METODISKĀ DIENA
26. jūlijā, mēneša pēdējā ceturtdienā, bibliotēka apmeklētājiem slēgta! Ārpus bibliotēkas darba laika grāmatas un žurnālus ir iespēja atstāt grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses.
Grāmatu esamību kādreizējā Livonijas ordeņa zemes mestra rezidencē Cēsu pilī apstiprināja 20. gs. 70. un vēlākajos gados arheoloģisko pētījumu laikā atrastie grāmatu bronzas apkalumi.
 
Zināms, ka Cēsīs bibliotēka bija mācītājam Heinriham Baumanim (1716–1790) un ka būvmeistars Jānis Meņģelis (1829–1903) ap 1891. gadu projektēja jaunus grāmatu skapjus Cēsu pilsmuižas īpašnieka Emanuela fon Zīversa bibliotēkai, kas no 19. gs. vidus atradās Jaunās pils Lademahera tornī.
 
19. gs. otrajā pusē Cēsīs bibliotēkas izveidoja pie dažādām biedrībām: mūzikas un dziedāšanas biedrības „Harmonija” (dibināta 1782.), Cēsu pilsoņu biedrības „Muse” (dibināta 1855.), Cēsu Latviešu labdarības biedrības (1875.), Cēsu Viesīgās biedrības (1899.) un Amatnieku biedrības (1909.).
 
Biedrību bibliotēkas drīkstēja izmantot tikai biedrības biedri un viņu piederīgie. Tāpēc radās arī citas bibliotēkas. Tā 1897. gadā nodibināja Jurģu-Dubinskas bezmaksas bibliotēku. Tolaik Dubinskas muižas teritorija atradās ārpus toreizējās pilsētas administratīvajām robežām.
 
1902. gadā Cēsīs nodibināja Nikolaja Gogoļa vārdā nosaukto krievu publisko bibliotēku, kas vienīgā līdz Pirmajam pasaules karam saņēma Cēsu pilsētas domes finansiālu atbalstu.
 
Pilsētā bija arī Cēsu grāmatnieku privātās bibliotēkas – Andrieva Niedras un Jāņa Misiņa (1905.), grāmatizdevēja Oskara Jēpes (1912.) un citas. Privātajās bibliotēkās bija noteikta abonenta maksa. Skolēnu vajadzībām pastāvēja skolu bibliotēkas.
 
Pirmais pasaules karš satricināja ierasto dzīves stabilitāti un kārtību. 1919. gada sākumā bijušās N. Gogoļa bibliotēkas grāmatas, tāpat arī bijušo biedrību, privāto un “aizbēgušo kontrrevolucionāru” personīgo bibliotēku grāmatas, tika nogādātas Pils ielas 6 namā, kur darbību uzsāka Cēsu Tautas bibliotēka. Tās darbības laiks bija tikai viens mēnesis, jo 30. maijā Latvijas armijas karaspēka vienība padzina lieliniekus no Cēsīm.
 
Pēc Pirmā pasaules kara N. Gogoļa vārdā nosaukto bibliotēku vairs neatjaunoja. Bojā gājušo vai no Cēsīm aizbraukušo privātpersonu un bijušo biedrību grāmatas palika Pils ielas 6 namā, kas uzskatāms par pirmo mājvietu pilsētas bibliotēkai.
 
1919. gada vasarā Cēsu pilsētas pagaidu dome pieņēma lēmumu par pilsētas bibliotēkas izveidi. Tautas bibliotēkas krājumā esošās grāmatas tika atgrieztas atpakaļ vēl pastāvošajām biedrībām un privātpersonām, taču N. Gogoļa bibliotēkas biedri, Cēsu Viesīgās biedrības biedri un dažas privātpersonas atdāvināja grāmatas pilsētai. No tām tika veidots bibliotēkas fonds. Pietam Izglītības ministrijas ģenerālpilnvarnieks kultūras vērtību aizsardzības lietās pilsētas bibliotēkas rīcībā nodeva daļu no Cēsīs esošās Valsts grāmatu krātuves pārziņā esošajām grāmatām.
 
Bibliotēkas izveides un grāmatu sakārtošanas darbus sabiedriskā kārtā uzņēmās Augusts Brutāns (1893—1967), tolaik medicīnas students, vēlāk – viens no populārākajiem un iecienītākajiem ārstiem Cēsīs. 1919. gada oktobra sākumā pilsētas bibliotēka Pils ielā 6 uzsāka grāmatu izsniegšanu lasītājiem. Šo – 1919. gadu – Cēsu Centrālā bibliotēka pieņēmusi par tās dibināšanas gadu. Lasītavu bibliotēkā atvēra 1920. gada janvārī.
 
Cēsu pilsētas bibliotēka Pils ielas 6 namā atradās no 1919. līdz 1929. gadam.
Nezināma fotogrāfa uzņēmums ap 1923.1928. gadu.
 
1929. gada martā bibliotēku pārvietoja uz jaunām telpām – Viesīgās biedrības namu Raunas ielā 12.
 
Cēsu pilsētas bibliotēka Raunas ielas 12 namā atradās no 1929. līdz 1935. gadam.
Fotogrāfa R. Sīmaņa uzņēmums 1930. gadu sākumā.
 
1935. gada rudenī bibliotēku pārvietoja uz bijušā rātsnama ēku Rīgas ielā 7.
 
Cēsu pilsētas bibliotēka Rīgas ielas 7 namā atradās no 1935. līdz 1954. gadam.
Nezināma fotogrāfa uzņēmums 1930. gadu sākumā.
 
1945. gadā pilsētas bibliotēka kļuva par apriņķa (no 1950. gada – par rajona) bibliotēku, kuras pārraudzībā bija ciemu, kolhozu un padomju saimniecību bibliotēkas.
 
No rajona bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas izveidoja patstāvīgu Bērnu bibliotēku, kas darbu sāka 1950. gada 5. novembrī tajās pašās telpās Rīgas ielā 7.
 
1951. gada maijā no kopīgā krājuma atdalīja bērnu grāmatu krājumu. 1952. gada decembrī Bērnu bibliotēkai ierādīja telpas Vaļņu ielā 9/11, bet no 1955. gada – Cēsu kultūras namā Raunas ielā 12.
 
1954. gada sākumā Cēsu rajona bibliotēka no ēkas Rīgas ielā 7 pārcēlās uz plašākām telpām – Raunas ielas 1 nama pirmo stāvu. Laika gaitā notiek bibliotēkas telpu paplašināšanās. 
 
Bibliotēka Raunas ielas 1 namā atrodas kopš 1954. gada.
1948. gada foto uzņēmums.
 
1978. gadā sāka funkcionēt Cēsu rajona centralizētā bibliotēku sistēma – Cēsu rajona centrālā bibliotēka un ciemu bibliotēkas kā rajona bibliotēkas filiāles.
 
1995. gadā notiek rajona bibliotēku decentralizācija – Cēsu rajona centrālā bibliotēka saglabā rajona metodiskā centra funkcijas, tiek nodrošināta vienotā fonda izmantošanas iespēja visām bibliotēkām, kā arī turpināta rajona kopkataloga veidošana, taču pagastu bibliotēku ēkas, krājumu uzturēšanu un bibliotekāru algošanu pārņem vietējās pašvaldības.
 
Cēsu rajona bērnu bibliotēka (1995. gadā) un Cēsu rajona centrālā bibliotēka (1999. gadā) nonāk Cēsu pilsētas domes pakļautībā. Attiecīgi mainās arī bibliotēku nosaukumi – Cēsu pilsētas bērnu bibliotēka un Cēsu Centrālā bibliotēka.
 
No 2003. gada janvāra atkal tiek apvienotas Cēsu Centrālā bibliotēka un Cēsu Bērnu bibliotēka, kas kā patstāvīga nodaļa savu darbu turpina Raunas ielā 12.
 
2010. gada sākumā Bērnu literatūras nodaļa tiek pārcelta uz Cēsu Centrālās bibliotēkas ēku Raunas ielā 1. Bija pagājuši 60 gadi, un bibliotēkas atkal apvienojās zem viena jumta.
 
2013. gadā tiek uzsākta pilnīga bibliotēkas ēkas rekonstrukcija un tās piegulošās teritorijas labiekārtošana.
 
U. P. Laubergas fotogrāfija, 2015. gada februāris.
 
2015. gada 17. februārī svinīgi tika atklāta rekonstruētā Cēsu Centrālā bibliotēka. Ēkas rekonstrukcija ilga pusotru gadu, un tās laikā uzņēmums “Vidzemes energoceltnieks” īstenoja arhitekta Jura Pogas biroja ieceri padarīt ēku plašāku un modernāku, saglabājot tās vēsturisko veidolu. Rekonstrukcijas projekts tika īstenots ES līdzfinansētās aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" ietvaros. Kopējās projekta izmaksas – 2 918 405 eiro. No tiem Cēsu novada pašvaldības finansējums – 437 058 eiro apmērā, ERAF finansējums – 2 417 360 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija – 63 987 eiro apmērā.