Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Krišjānis Berķis

Dzimšanas dati
26.04.1884
Miršanas dati
29.07.1942
Apglabāts
PSRS (Krievija), Perma
Jomas
armija
Nodarbošanās
militārais darbinieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Bauskas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Īslīces pagasts
Dzimtās mājas
Bērzukrogs

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Priekuļi
Strādāja/Strādā
Cēsis

Apbalvojumi

Lāčplēša kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis

Interneta resursi

Krišjānis Berķis - Vikipēdija

Krišjānis Berķis - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

Krišjānis Berķis - tīmekļvietne Nekropole

Ģenerālis Krišjānis Berķis - Nacionālo bruņoto spēku tīmekļveitne

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas armijas ģenerālis. Mācījies Kaucmindes pagastskolā, Bauskas pilsētas skolā, 1903.–06.g. Viļņas kara skolā. Dienēja Helsinkos, precējies ar somieti Helmi Lehtonenu (1887–1961). Pirmajā pasaules karā cīnījies Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. Kopš 1917. gada 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandieris. 1917.g. augustā cīnījies pie Mazās Juglas. Par pretošanos lielinieku revolucionārajai komitejai apcietināts. Pēc atbrīvošanas devās uz Somiju. 1919.g. martā iestājās Latvijas armijā. Tērbatā piedalījās 2. Cēsu kājnieku pulka formēšanā (tas dibināts 1919.g. 18. maijā), pirmais šā pulka komandieris. Tā sastāvā cīnījās pie Rūjienas, 1919.g. jūnijā Cēsu kaujās un pie Mazās Juglas. 1919.g. 6. jūlijā ar pulku ienāca Rīgā. 1919.g. augustā iecelts par Latgales divīzijas komandieri, piedalījies visās Rīgas atbrīvošanas kaujās, arī Jelgavas, Kurzemes un Latgales atbrīvošanā. Apbalvots ar visu triju pakāpju Lāčplēša Kara ordeņiem. 1919.g. paaugstināts par pulkvedi, 1925. – par ģenerāli. 1920.g. ievēlēts Satversmes sapulcē, no mandāta atteicās. Līdz 1934.g. komandēja Cēsīs izvietoto 8. Latgales divīziju, piedalījās Cēsu sabiedrības dzīvē. Piešķirtas Vaives dzirnavas kā Lāčplēša Kara ordeņa komandierim. 1934.g. Vidzemes divīzijas komandieris, atbalstīja K. Ulmaņa 1934.g. 15. maija apvērsumu. 1934.–40.g. Latvijas armijas komandieris. 1940.g. aprīlis – jūnijs Latvijas kara ministrs. Neslēpa savu pārliecību, ka komunisms ir lielākais cilvēces ļaunums un lāsts. 1940.g. jūlijā no Vaives dzirnavām devās uz Somiju pie ģimenes. Lai K. Berķi sagūstītu, čeka pēc V. Lāča priekšlikuma izmantoja par ķīlniekiem Latvijā palikušo K. Berķa dēlu un viņa ģimeni (K. Berķa dēls zvanījis no Rīgas uz Latvijas sūtniecību Helsinkos un teicis, ka viņam draud nošaušana, ja tēvs neatgriezīsies. K. Berķa sieva pēc ~15 gadiem izsūtījumā atgriezusies Latvijā, pārcēlusies uz Somiju, kur 1961.g. mirusi.) Atgriežoties Latvijā, K. Berķis apcietināts. Permā necilvēcīgos apstākļos čekas moku kambaros. No čekas zvērībām miruši arī viņa dēls Valentīns un mazdēls Kārlis. 1993.g. nodibināts K. Berķa fonds. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Berķis Krišjānis"