Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Darba laika izmaiņas Lieldienu brīvdienās
28. marta – 1. aprīlim (ieskaitot): BIBLIOTĒKA SLĒGTA!

Voldemārs Ozols

Pseidonīms
Ozols Voldemārs Oskars Edmunds
Dzimšanas dati
11.04.1884
Miršanas dati
05.06.1949
Apglabāts
Rīga, Reiņa kapos
Jomas
armija
Nodarbošanās
militārais darbinieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Baltkrievija
Apriņķis/Rajons/Novads
Vitebskas guberņa
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vidreja

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Cēsis

Apbalvojumi

Lāčplēša kara ordenis, Svētā Staņislava ordrnis, Svētās Annas ordenis, Svētā Vladimira ordenis, Svētā Jura virsnieku krusts

Interneta resursi

Ozols Voldemārs - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
Voldemārs Ozols - tīmekļvietne "Nekropole"
Voldemārs Ozols - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas armijas pulkvedis leitnants. Brālis Pēteris Teodors Ādolfs Ozols, arī Latvijas armijas pulkvedis leitnants. Lai bērniem nodrošinātu izglītību, V. Ozola ģimene 1895.g. no Vidrejas kolonijas atgriezās Rīgā. 1902.g. V. Ozols beidza Katrīnas skolu, strādājis uz dzelzceļa, 1904.g. iestājās sociāldemokrātos, dienēja armijā. 1904.–07.g. mācījās Viļņas kara skolā. Pēc tam dienēja Maskavas grenadieru pulkā. 1911.g. izturēja lielu konkursu, lai iestātos Pēterpils Kara akadēmijā, ko 1914.g. beidza ar izcilību. Norīkots Kaukāza kara apgabala štābā Tbilisi, 1914.–15.g. piedalījās karā pret turkiem. Izveidoja armēņu nacionālo karaspēku un atbrīvoja armēņu veco galvaspilsētas Vanu no turku jūga, kļūdams par armēņu nacionālo varoni. Kopš 1916.g. cīnījās Rīgas frontē, komandēja latviešu strēlniekus. Piedalījies Ziemsvētku kauju plāna izstrādē. 1917.g. janvārī pie Ložmetējkalna saindējās ar kaujas gāzēm. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordrni, Svētās Annas ordeni, Svētā Vladimira ordeni un Svētā Jura virsnieku krustu. 1917.g. martā ievēlēts par pirmo Iskolastrela priekšsēdētāju, 1917.g. jūlijā no šī amata atteicās. 1917.g. augustā piedalījās kaujās pie Juglas, izglābjot 12. krievu armiju no aplenkuma un smagi ievainots, ārstējās hospitālī Pēterpilī. Pēc 1917.g. novembra komunistiskās revolūcijas uzaicināts kļūt par Sarkanarmijas virspavēlnieku. Izvairījies, bēguļojot, strādājis par melnstrādnieku. Nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, 1918.g. 28. decembrī ieradās Rīgā, piedāvāja savu palīdzību Latvijas pagaidu valdībai, bet netika pieņemts. 1919.g. janvārī pieteicās kalpot Latvijas Pagaidu valdībai Liepājā, uz ko K. Ulmanis atbildēja: "Ozola kungs, mēs nekad ar jums kopā nestrādāsim." K. Ulmanis baidījās no V. Ozola militārās autoritātes. 1919.g. janvārī apcietināts. Bija pavēlēts V. Ozolu kuģī aizvest tālu no krasta un iemest jūrā. Tomēr kapteinis par viņu apžēlojies. V. Ozols nokļuva Igaunijā, nodibināja sakarus ar savu kara akadēmijas biedru J. Laidoneru. 1919.g. martā V. Ozols iestājās Igaunijas armijas ģenerālštābā par Laidonera palīgu. Tērbatā formēja Latvijas Ziemeļarmiju, tās štāba priekšnieks. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1919.g. 31. marta kauju pret lieliniekiem kopā ar igauņu bruņuvilcienu pie Alsviķu stacijas. Cēsu kauju laikā V. Ozols ir štāba priekšnieks, Carnikavā nesekmīgi vadīja sarunas ar J. Baloža brigādi par sadarbību. 1919.g. 3 – 11. novembrī V. Ozols ar tālredzīgu kara plānu piedalījās R. Golca un Pāvela Bermonta-Avalova armijas sakāvē. 1920.g. K. Ulmaņa intrigu dēļ no armijas atvaļināts. Kopš 1920.g. februāra Lietuvas armijas instruktors cīņās pret Poliju. 1921.–34.g. Latvijā, lektors Tautas universitātē, draudzējās ar Jāni Raini, sadarbojās ar ekonomistu Kārli Balodi, vadīja laikrakstu "Jaunā Diena", kurā asi pēla K. Ulamņa politiku. 1926.g. publicēja atmiņas "Cēsu kaujas", krājumā "Ziemeļlatvijas un Cēsu kauju piemiņai". 30. gadu sākumā nodibināja un vadīja brīvības cīnītāju biedrību "Leģions", lai izdarītu Latvijā apvērsumu un ieviestu savu diktatūru. 1934.g. īsi pirms 15. maija valsts apvērsuma apcietināts un turēts Rīgas centrālcietumā. 1935.g. jūnijā izraidīts no Latvijas. Dzīvoja Telšos, Lietuvā. 1936.g. piedalījās Spānijas pilsoņu karā, republikāņu armijas štāba aizmugures apmācības daļas priekšnieks, ģenerālis. Pēc tam Francijā. 1939.g. V. Ozolam atņemta Latvijas pilsonība. Iespējams, viņš bijis savervēts PSRS un Vācijas izlūkdienestos. 1940.–44.g. piedalījies franču nacionālās pretošanās kustībā. 1945.g. atgriezās Latvijā, militārās ģeogrāfijas un ģeodēzijas docents Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Turpretī militāro speciālistu aprindās V. Ozols vērtēts kā Napoleona līmeņa karavadonis.