Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Jauno grāmatu izstāde
22. un 23. augustā bibliotēkā reģistrētiem lietotājiem būs iespēja iepazīties ar jaunākajām pieaugušo auditorijai paredzētajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Andrejs Žagars

Dzimšanas dati
16.10.1958
Miršanas dati
26.02.2019
Jomas
teātris, kino, ekonomika
Nodarbošanās
aktieris, režisors, uzņēmējs

Dzimšanas vieta

Valsts
Krievija
Apriņķis/Rajons/Novads
Krasnojarskas apgabals
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Černogorska

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Cēsis (no 1960)
Mācījās/Mācās
Cēsis

Apbalvojumi

Francijas Goda Leģiona komandiera ordenis (2001.g.); TZO (2002.g.); Nīderlandes Karaļnama ordenis (2006.g.)

Interneta resursi

Žagars Andrejs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Andrejs Žagars - Vikipēdija
Andrejs Žagars - Latvijas Nacionālā Opera un Balets
Andrejs Žagars - Latvijas Radošo savienību padomes tīmekļvietne
Andrejs Žagars - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

1960.g. kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā. Mācījies Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā, Cēsu 1. vidusskolā, Cēsu tautas teātra studijā. T.Šverstes rosināts, iestājās tautas kinoaktieru studijā Rīgā. 1982.g. beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē un Dailes teātra 7.studiju, kur viņa skolas biedri: Gundars Āboliņš, Kristīne Pasternaka, Harijs Spanovskis u.c., skolotāji: Arnolds Liniņš, Aina Matīsa u.c. 1982. - 94.g. Dailes teātra aktieris. Pirmā lielākā loma Džims Tairons J. O' Nīla "Mēness likteņa pabērniem" (1983). Citas galvenais lomas: Indulis Raiņa "Indulis un Ārija" (1987); Merkucio Viljama Šekspīra "Romeo un Džuljeta"; Maikls Šēfera "Prāta meli". Galvenās kinolomas: Roberts Akmentiņš Viļa Lāča "Akmeņainais ceļš"; Ēriks "Dubultnieks". Galvenās lomas Krievijas filmās: "Takuzinis"; "Veiksmi jums, kungi!", "Simts verstis pa upi". Spēlējis latviešu radioteātrī. skaistumkonkursa Mis Latvija (1992); Modes asamblejas (1994); Preses balles (1994, 1995) režisors. 1993. - 2001.g. darbojās sabiedrības ēdināšanas privātbiznesā, bija restorānu īpašnieks un nodarbināja inteliģentos bezdarbniekus. Kopš 1996.- 2013.g. Latvijas Nacionālās operas direktors. 2002.g. režisors R. Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" uzvedumam Nacionālajā operā. 2001.g. apbalvots ar Francijas Goda Leģiona komandiera ordeni, 2002.g. ar Triju Zvaigžņu ordeni un 2006.g. ar Nīderlandes Karaļnama ordeni. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Žagars Andrejs"