Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks vasaras periodā (01.06.–31.08.)
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S., Sv.
SLĒGTS
notice Bibliotēkas darba laiks vasaras periodā
Darbadienās: 10.00–18.00; sestdienās, svētdienās: slēgts. Lai patīkamiem notikumiem piepildīta vasara!

Reinis Kaudzīte

Dzimšanas dati
12.05.1839
Miršanas dati
21.08.1920
Apglabāts
Vecpiebalga, Vidus kapos
Jomas
izglītība, literatūra
Nodarbošanās
rakstnieks, skolotājs

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Vecpiebalgas pagasts
Dzimtās mājas
Mādari

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Vecpiebalga, Cēsis, Nītaure

Interneta resursi

Reinis Kaudzīte - Vikipēdija

Reinis Kaudzīte - Citātu kartotēka

Kaudzīte Reinis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Reinis Kaudzīte - tīmekļvietne "Garamantas.lv"
Brāļu Kaudzīšu muzejs "Kalna Kaibēni" - Vecpiebalgas novada pašvaldības tīmekļvietne
Reinis Kaudzīte - Barikadopēdija
Mērnieku laiki - romāna radiovariants, 1979.gada ieraksts; Rīgas kinostudijas filma, uzņemta 1968.gadā
Reinis Kaudzīte - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Tautiskās atmodas darbinieks, vērpjamo ratiņu meistars. M. Kaudzītes brālis. Skolās nav mācījies, izglītību ieguvis pašmācības ceļā, 1856.–58.g. iemācījās vērpjamo ratiņu virpošanu un par nopelnīto naudu pirka grāmatas, pasūtīja laikrakstus, ko izmantoja pašizglītībai. 1867.g. kļuva par "Kalna Kaibēnu" saimnieku, 1868.g. izturēja tautskolotāja pārbaudījumus. 1868.g. 21. novembrī kopā ar M. Kaudzīti atvēra skolu "Kalna Kaibēnos", kur 1868.–72.g. mācījis latviešu valodu, rēķināšanu, ticības mācību un ģeogrāfiju. Līdztekus nodarbojās ar zemkopību un izgatavoja vērpjamos ratiņus. 1873.–75.g. skolotājs Laskates meiteņu skolā. 1874.g. palīdzēja A. Kronvaldam rakstīt vēstures grāmatu. Kopš 1871.g. darbojies rakstniecībā. Pirmā R. Kaudzītes publikācija ir dzejolis. 1879.g. piedalījies romāna "Mērnieku laiki" izdošanā. Aforismu autors latviešu literatūrā, sacerējis ~900 prātulu. Sarakstījis 6 mācību grāmatas. Pievērsies rakstniecības kritikai un vēsturei: rakstījis par baznīcas dziesmu grāmatām, rīmēm latviešu dzejā, par Juri Alunānu, Ādolfu Alunānu, Frīdrihu Mālberģi, Juri Neikenu, "Pēterburgas Avīzēm", rakstnieku pabalstiem, sabiedrības uzmanību pievērsa ar apceri "“Studēti” un “nestudēti” rakstnieki". Rosinājis svešvārdu vietā lietot savas tautas vārdus : alga (lons), mednieks (ģēģeris), pamats (grunts), suga, šķira (zorte), tiele (škandāls) u.c. 1883.g. ar J. Peleku piedalījās latviešu delegācijā, kas Pēterpilī sveica caru Aleksandru III viņa kronēšanas dienā. Viens no ievērojamākajiem publicistiem latviešu preses vēsturē. R. Kaudzītes publicista darbība ilga 1870.–1920.g. Rakstījis par lauku dzīvi, politiku, latviešu sadarbību ar vācbaltiešiem, par kultūru, vēsturi, izglītību, publicējis ceļojumu iespaidus – Latvijā toreiz nebija cita lauku skolotāja, kurš tik daudz ceļojis un no ceļojumiem mācījies. 1879.g. ar brāli M. Kaudzīti kājām apceļoja Pleskavu, Narvu, Pēterpili, Rēveli. 80. gadu beigās, krievu valdībai izvēršot krievināšanu, atstāja skolotāja amatu, jo krieviski runāt neprata. Ilggadīgs Cēsu apriņķa kara klausības loceklis, zemnieku kārtas aizstāvis. Ievēlēts Vecpiebalgas pagasta vietnieku pulkā. Bijis Vecpiebalgas pagasta vecākā palīgs un 2 gadus pagasta vecākais. 1904.g. pārdeva "Kalna Kaibēnus" M. Kaudzītem un aizgāja no Vecpiebalgas. Nemiera un grūtsirdības mākts, 1907.–13.g. dzīvoja Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Nītaurē. 1913.g. Pēterupē, tagad Saulkrastos, Skolas ielā 19, nopirka nelielu māju. Revolūciju juku laikos publicēja asus rakstus pret revolūcijas vadoņiem un aģitācijas satracināto pūli. 1920.g. atgriezās "Kalna Kaibēnos". Mūžu nodzīvoja bez ģimenes. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kaudzīte Matīss, Kaudzīte Reinis".