Administrācija: 64123644
Reģistratūra: 64122879, 20236342
Bērnu apkalp. nodaļa: 64122605, 25668580
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.O.
10.00–18.00
T.
10.00–20.00
C.P.
10.00–18.00
S.
10.00–15.00
Sv.
Slēgts
notice Jauno grāmatu izstāde
No 23. līdz 25. maijam Pieaugušo apkalpošanas nodaļā lietotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām daiļliteratūras un nozaru literatūras grāmatām, kā arī pierakstīties rindā uz sev interesējošajiem izdevumiem.

Rauls Šnore

Dzimšanas dati
19.03.1901
Miršanas dati
24.02.1962
Apglabāts
Rīga, Meža kapos
Jomas
zinātne
Nodarbošanās
arheologs, numismāts

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Rīgas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Rīgas pilsēta

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Cēsis (1942-44), Rauna, Priekuļi, Drabeši

Interneta resursi

Piezīmes

Precējies ar Elvīru Šnori. Mācījies: Viļa Olava komercskolā, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, reālskolā Krievijā. 1919.–20.g. Imantas pulka strēlnieks Vladivostokā, kopā ar kuru 1920.g. pa jūras ceļu atgriezās Latvijā. 1920.–22.g. studējis Latvijas Universitātē arhitektūru, 1922.–32.g. vēsturi. 1927.g. piedalījās Franča Baloža vadītajos izrakumos Raunas Tanīsa kalnā. Kopš 1928.g. vadījis izrakumus Sabiles, Makšēnu, Viļakas, Mālpils, Īles pagastā, Dobeles Klaņģu pilskalnā u.c. 1930.–34.g. strādājis Valsts vēstures muzejā. 1931.g. papildinājies Zviedrijā, 1933.g. Anglijā, 1939.g. Vācijā. 1934.–35.g. Pieminekļu valdes inspektors. 1936.–41.g. Rīgas pilsētas vēstures (Doma) muzeja direktors. 1938.–39.g. vadījis arheoloģiskos izrakumus Vecrīgā, 1938.g. sakārtoja atrasto senlietu izstādi. Atklājis Rīgas seno ostu un Rīgas kuģi, pierādījis Rīgas senmītnes un ostas pastāvēšanu ilgi pirms 13. gadsimta. Sastādījis Latvijas aizvēstures kartes un pārskatu par 1918.–38.g. veikto arheoloģisko pētniecību Latvijā. Pētījis Latvijas seno laiku metāla naudu, rakstījis par Latvijas monētām un sudraba stieņu naudu. 1939.g. vācbaltiešu repatriācijas laikā vadījis Melngalvju nama vēstures priekšmetu kolekciju pārņemšanu. 1942.g. 1. janvāris – 1944.g. septembris Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītājs (pēc J. Dombrovska). 1942.g. pētījis Priekuļu pagasta Kalna Kunču akmeņu krāvumu, 1943.g. – Drabešu pagasta Rakstupītes senkapus. Papildinājis Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondus. 1942.g. oktobris – 1943.g. jūlijs Cēsu ģimnāzijas latīņu valodas skolotājs. Izglāba no aizvešanas uz Vāciju Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondus. 1945.g. 8. maijā no Ventspils ar velkoni Rota devās uz Zviedriju. Ceļā to aizturēja padomju karakuģis. Bijis LPSR Valsts Vēstures muzeja direktors. 1946.g. 4. janvārī apcietināts par Latvijas neatkarības laika relikviju slēpšanu, ar kara tribunāla spriedumu notiesāts uz 10 gadiem čekas spaidu darbu nometnēs par dzimtenes nodevību. 1954.g. atbrīvots no Mordovijas nometnes kā nedziedināmi slims. Padomju enciklopēdijās R. Šnores vārds noklusēts.