Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 64122879, 20236342
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
64122605, 25668580
Administrācija: 64123644
E-pasts: info@biblioteka.cesis.lv
Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 apskatīt karti
Darba laiks
P.
10.00–18.00
O.
10.00–18.00
T.
10.00–18.00
C.
10.00–18.00
P.
10.00–18.00
S.
Slēgts
Sv.
Slēgts
notice No bibliotēkas piedāvātajiem klātienes pakalpojumiem nodrošinām grāmatu apmaiņu un maksas pakalpojumus – drukāšanu, kopēšanu, skenēšanu un laminēšanu.
Lai saņemtu interesējošos izdevumus, tos nepieciešams iepriekš rezervēt, savukārt maksas pakalpojumu nepieciešams iepriekš pieteikt, rakstot e-pastā vai zvanot pa tālruni 64122879 vai 20236342.

Kārlis Upītis

Dzimšanas dati
25.04.1894
Miršanas dati
xx.xx.xxxx
Apglabāts
PSRS
Jomas
sabiedrība
Nodarbošanās
žurnālists, sabiedrisks darbinieks, publicists

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Dzērbenes pagasts
Dzimtās mājas
Lejasvaitiņi

Saistība ar novadu

Mācījās/Mācās
Vecpiebalga

Piezīmes

Mācījies Lodes pagastskolā, Vecpiebalgas draudzes skolā, 1917.g. Maskavā beidzis Alfonsa Šaņavska Tautas universitātes Tautsaimniecības juridisko fakultāti. Kopš 1912.g. žurnālists laikrakstos: "Jaunā Dienas Lapa", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", žurnālā "Rīts". 1917.g. laikraksta "Dzimtenes Atbalss" redaktors Maskavā. Uzstājies par Latvijas neatkarību. 1917.g. piedalījās Latviešu nacionāldemokrātu partijas dibināšanā, kurai bija svarīga loma latviešu bēgļu likteņos. 1917.g. organizēja nacionālos strēlniekus, no šīs organizācijas 1923.g. izveidojās Latvijas nacionālā karavīru biedrība. 1918.g. apcietināts par pretlieliniecisku darbību, trīs mēnešus turēts cietumā, kur bija kopā ar Fridrihu Briedi, sarakstījis par viņu grāmatu "Fridrihs Briedis Golgātas gaitā". 1919.g. atgriezās Latvijā, slēpās no lieliniekiem. Atkal devās uz Krieviju, 1921.g. atgriezās dzimtenē. Laikrakstu "Latvijas Sargs", "Latvijas Vēstnesis", "Latvijas Kareivis", "Latvija", "Pēdējā Brīdī", "Brīvā Zeme" u.c. līdzstrādnieks. Kopš 1924.g. žurnālu "Dzelzceļnieks" un "Семафор" redaktors. Kopš 1933.g. vadījis laikrakstu "Jaunais Ceļš". Rediģējis monogrāfiju "Latvijas dzelzceļi" (1918–38) nodibināja Latvijas dzelzceļnieku biedrību un vadījis to. Sarakstījis darbus: "Jauni ceļi arodkustībā"; "Nacionālisms un sociālās problēmas"; "Nacionālās arodkustības gaitas"; "Kā darba ļaudīm tikt pie turības? Vai žīdisms dabūs virsroku?" u.c. 1941.g. apcietināts, varmācīgi izvests no Latvijas.