Ferdinands Frīdrihs Šilings

Vācbaltiešu izcelsmes luterāņu garīdznieks. Mācījies pie tēva. 1823.–26.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Papildinājies, studējot teoloģiju un filozofiju Berlīnes un Halles universitātē. Bijis mājskolotājs pie mācītāja Stendera Sunākstē, tagad Aizkraukles rajonā. 1834.–35.g. mācītājs Ļaudonā un Lubānā. 1835.–73.g. mācītājs Vecpiebalgā. Stingrs mājmācības piekritējs, neuzticējās skolām, uzskatīja, ka meitenēm skolas nav vajadzīgas. Pieņēma savā saimē J. Austriņu, mācīja viņam mūziku, vācu valodu u.c. zinības. Izgādājis R. Kaudzītem skolotāja diplomu. Pretojies A. Kronvalda aicināšanai par skolotāju uz Vecpiebalgu. Aizliedza skolās rīkot teātra izrādes. Draudējis J. Pilsātnieku atlaist no skolotāja amata par patriotisku latviešu dziesmu sacerēšanu. Organizēja Vecpiebalgas baznīcas celšanu pēc G. F. Geista projekta, iesvētīta 1845. (22. VII) 3. VIII. Dzimtkunga grāfa Šeremeteva dāvinātajā torņa zvanā licis atliet:"Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās un pastāvīgi lūgšanās." 1859.g. savas mācītāja darbības divdesmitpiecgadē saņēma Zelta krustu ar ķēdi. Piedalījies "Vidzemes Dziesmu grāmatas" labošanas komisijā, sacerējis dziesmas "No tevis, Kungs, nāk svētība"; "Tas Kungs par savējiem pats gādā". Tulkojis dziesmas "Es un mans nams"; "Paliec ar žēlastību" u.c.