Pēteris Bērziņš

Bērziņš Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija

Bērziņš Pēteris - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"

Elektroniskais kopkatalogs

Mācījies Smiltenē un Raunā, kopumā tikai 12 mēnešus. Strādājis tēva rentētajos Raunas pagasta Rudzīšos un izglītojies pašmācības ceļā. 1869.g. ieguva skolotāja tiesības. 1872.–75.g. skolotājs Raunas draudzes skolā, 1875.–82.g. skolotājs Līgatnes papīrfabrikas skolā. Daudz rakstījis laikrakstā "Balss". Par pretmuižniecisku nostāju atlaists no darba un apcietināts, attaisnots. 1882.–85.g. dzīvoja pie brālēna Drabešu pagasta Billes fabrikā un nodevās rakstniecībai. Publicējis periodikā dzejoļus, tulkojumus, folkloras materiālus. Izdevis: dzejoļu krājumu, stāstu krājumu, sastādījis 2 dzejas antoloģijas. Kopš 1885.g. skolotājs Rīgā, laikraksta "Dienas Lapa" līdzstrādnieks, atvēra savu grāmatnīcu. Kopš 1888.g. izdevējs, laida klajā tam laikam vērtīgas literāra un zinātniska satura grāmatas. Īpaši atzīmējama P. Bērziņa Līgatnē sarakstītā "Lasīšanas grāmata skolas bērniem", kas 1881–1903 piedzīvoja 12 izdevumus. Tā ir pirmā latviskā noskaņojumā sastādītā skolu lasāmā grāmata. Vēl sarakstījis: "Ābece jeb pirmā lasīšanas mācība", 1885–1910 – 6 izdevumi; "Zemes īpašums", 1906 – par agrārtiesībām, tulkojis krieviski. Uzņēmums 1. pasaules kara laikā izputēja un P. Bērziņš devās bēgļu gaitās uz Maskavu. Pēc kara atgriezās Latvijā. Publicējis grāmatu "Spānija un spānieši", 1923; brošūras: "Zemes jautājums ārzemēs", 1919; "Dažas piezīmes zemes jautājumā", 1920; "Padomju valdības zemes iekārta", 1920. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Bērziņš Pēteris".