Andrejs Stērste

​Andrejs Stērste - Vikipēdija
Andrejs Stērste - tīmekļvietne "Garamantas.lv"
Andrejs Stērste - tīmekļvietne "Nekropole"
Stērste Andrejs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Tautiskās atmodas darbinieks. Dzejnieces Elzas Stērstes tēvs, A. Spekes, Edvarta Virzas sievastēvs. Mācījies: 1866.–69.g. Vecpiebalgas draudzes skolā pie A. Rātmindera, mūziku un klavierspēli pie P. Šancberga, 1869.–70.g. Rīgā Katrīnas skolā, 1870.–72.g. un 1874.–76.g. Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. 1872.–74.g. krievu valodas skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā. Piedalījās literārā pulciņā "Ķirps" un Vecpiebalgas Labdarības biedrības koncertos, teātra izrādēs. Sacerējis vārdus P. Šancberga komponētām kuplejām. 1876.–81.g. studējis tieslietas Pēterpils universitātē. 1881.–82.g. advokāts. Strādājis tiesās. Apkarojot pretiniekus, izmantoja viņu vājības, rīdot tos vienu pret otru. Izmantoja krievus, lai cīnītos pret vāciešiem, līdz ieguva sev tik ietekmīgus ienaidniekus, ka spiests Rīgu atstāt. Kopš 1890.g. advokāts Jelgavā. 1891.g. pie A. Stērstes praktizējās Jānis Pliekšāns-Rainis, kurš rotaļājies ar A. Stērstes sešgadīgo meitu Elzu Stērsti. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902.–04.g. tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku "Kauliņos", kur miris. 1874.g. pirmā publikācija. Tulkojis un arī pats rakstījis dzejoļus. 1878.g. publicēja pirmo dzejoli "Tev dziļi acīs ieskatīju", kas ar P. Šancberga komponētu melodiju kļuva par iecienītu dziesmu. Rakstījis par valodniecību, sadzīvi, 1879.g. publicējis atmiņas par Ausekli. Sarakstījis pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība" 1–3 (1879–80); "Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām" 1882.g.; kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu "Sēta un skola" 1–3 (1882–84). Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. Darinājis jaunvārdus un latviskojis juridiskos terminus: atsauksme, aizmugures spriedums, blakus sūdzība, izpildu raksts, pavēste, vardarbība u.c. Savos 20. gadsimta sākuma rakstos vērsās pret marksismu, aicināja uz šķiru vienotību, tādēļ padomju literatūras vēsturē nievāts par tuvināšanos reakcionārajai buržuāzijas nometnei. E. Stērste sakārtojumā izdoti A. Stērstes "Kopotie raksti" (1939), kas padomju laikā bija aizliegtā literatūra. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Stērste Andrejs".