Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice Lasītāj – parādniek!
Aicinām atnest atpakaļ uz bibliotēku termiņā nenodotās grāmatas! Kavējuma nauda par tām netiks prasīta. Izsniegtos bibliotēkas izdevumus jebkurā diennakts laikā ir iespēja atstāt arī grāmatu nodošanas kastē pie mazajiem ieejas vārtiem.

Alīda Maļinovska

Pseidonīms
dzim. Alīda Grase, Alīda Pavlovska (pēc pirmās laulības)
Dzimšanas dati
18.08.1910
Miršanas dati
01.09.1991
Apglabāts
apb. Raiskuma kapos
Jomas
tehnika
Nodarbošanās
1.latviešu lidotāja

Dzimšanas vieta

Valsts
Krievija
Apriņķis/Rajons/Novads
-
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Krasnojarska

Saistība ar novadu

Dzīvoja/Dzīvo
Raiskums

Interneta resursi

Alīda Pavlovska - tīmekļvietne "Time∞Note"
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Pirmā lidotāja sieviete Latvijā. Grašu dzimta nāk no Dzērbenes „Ķīšiem". Ap 1905. gadu Alīdas vecāki devušies peļņā uz Krieviju. Krasnojarskā dzimuši astoņi Grašu bērni, tai skaitā Alīda. Viņa sevi uzskata par Dzērbenes meiteni, kaut arī atmiņās ne reizi nepiemin viesošanos dzimtas mājās. Ģimene atgriežas Latvijā 1921. gadā un apmetas Rīgā. Māte nopērk Auciemā māju, no kuras 1988. gadā palikuši vairs tikai pamati. Lidot mācījusies pie lidošanas apmācības meistara Alfrēda Pavlovska, ar kuru apprecējās, bet drīz izšķīrās. Apguvusi precīzas lidošanas prasmi – velkot aiz lidmašīnas degošu dūmu sveci, izveidoja debesīs Maikapara tabakas fabrikas emblēmu, par ko labi atalgota. 1944. g. iesaistījās latviešu pretestības grupā, kas Rīgā slepeni pārgrieza vāciešu mīnētajām mājām uzspridzināšanas ierīču vadus. Kaut trimdas latviešu preses izdevumos raksta, ka Latvijas vienīgā sporta lidotāja Alīda Pavlovska īsi pirms kara beigām devusies bēgļu gaitās, patiesībā viņa 1945. g. drīz pēc meitas piedzimšanas apcietināta un izvesta uz Kazahiju. 10 gadus dzīvoja Džezkazganā bez tiesībām atstāt nometinājuma vietu. Palīdzējusi Džezkazganas nometnē ieslodzītajai B. Grīslei. Precējusies ar izsūtītu ukraiņu ārstu Maļinovski. Vēlāk abi devās uz Ukrainu. Pēc vīra nāves, apmēram 1963. vai 1965.gadā, Alīda atgriežas Latvijā. Mūža nogalē Alīdai nav sava jumta virs galvas, viņa īslaicīgi apmetas pie radiem, paziņām, maina dzīvesvietas Rīgā, Tukumā, Siguldā, Raiskumā un visbeidzot nonāk Allažu pansionātā.