Piektdien, 9. septembrī, plkst. 17.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā viesosies vēsturnieks, grāmatas "Rīts brīvajā Latvijā" autors Dmitrijs Savvins un žurnāliste, grāmatas tulkotāja Sallija Benfelde.

 

Sibīrietis un vēsturnieks Dmitrijs Savvins (37) ir dzimis Aizbaikālā, Čitā, tur ar izcilību beidzis universitāti. Lielu lomu viņa interešu lauciņā ieņēmusi arī Aizbaikāla pareizticīgās baznīcas vēsture pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.

 

D. Savvins ir arī vairāku grāmatu autors krievu valodā. Kopš 2005. gada – Krievijas labējo kustības atbalstītājs. 2008. gadā pārcēlās uz Pēterburgu. 2011. un 2012. gadā bija biedrs Pilsoņu komitejā, kas koordinēja pirmos masu protestus un akcijas, kad iedzīvotāji saprata, ka vēlēšanas tiek falsificētas, un ātri secina, ka jādarbojas informatīvi izglītojošā jomā, ja kaut ko grib panākt un mainīt. 2013. gadā iesaistījās pirmajā kopīgajā projektā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Gunāra Astras piemiņas dienā organizēja arī tikšanos ar Nikolaju Braunu, disidentu un opozicionāru, kurš savulaik kā viens no retajiem Krievijas disidentu pārstāvjiem pavadīja Astru pēdējā gaitā.

 

2014. gads Savvina dzīvē kļuva par lūzuma punktu. "Krimas aneksija asi un nežēlīgi sadalīja visu Krievijas sabiedrību, tāpat kā politiski aktīvos cilvēkus, divās pretējās daļās. Mani uzskati ir kristīgi konservatīvi, biju pret Krimas aneksiju, un mana nostāja nav mainījusies – tas ir noziegums gan pret ukraiņu, gan pret krievu tautu. Tas, kas pašlaik notiek Ukrainā un Krievijā manus uzskatus tikai nostiprina. Zaudēju draugus un paziņas, (toreiz pat ģimenes izjuka pretēju uzskatu dēļ), un manu draugu lokā ir cilvēki, kas karoja Ukrainas pusē. Zaudēt draugus – tā bija negaidīta un arī sāpīga pieredze".

Kad 2015. gadā pastiprinājās represijas pret tiem, kuri bija pret Krimas aneksiju un karu Ukrainā, Savvins pieredzēja kratīšanu ierosinātās krimināllietas dēļ, tad sākās mēģinājumi "piešūt" vēl vienu krimināllietu un netika slēpts, ka tas notiek viņa publicistikas dēļ. FDD (Federālais Drošības dienests, VDK funkciju mantinieki – aut.) 2015. gada martā piedāvāja sadarbību, Savvins atteicās un kļuva skaidrs, ka ir palikušas dažas nedēļas laika, lai aizbrauktu vai arī notiks arests, cietums, un jautājums ir, vai izdosies izdzīvot.

 

2015. gadā Dmitrijs Savvins iesniedza lūgumu piešķirt politisko patvērumu. Tas tika apstiprināts, un Savvins Latvijā dzīvo legāli kā politiskais bēglis.

 

Savvins arī teic, ka nekad nav dzīvojis uz Latvijas valsts rēķina, jo rakstīja un raksta neatkarīgiem Krievijas interneta izdevumiem, kādu laiku saņēma arī Borisa Ņemcova Brīvības fonda stipendiju un ir atradis darbu Latvijā. Dmitrijs teic, ka ienākumi nav lieli, nākas rūpīgi rēķināt nopelnīto, lai pietiktu ikdienas tēriņiem un īrei, bet lepojas ar to, ka ir nodokļu maksātājs.

 

Apgūdams latviešu valodu un padziļinādams zināšanas par Latvijas vēsturi, Savvins uzrakstīja romānu par to, kas būtu noticis, ja Latvija 90. gados tomēr būtu pieņēmusi pilsonības nulles likumu un taptu par īstenu padomju valsts mantinieci: arī 21. gadsimtā te pastāv deficīta preces, ražo zemas kvalitātes automašīnas vārdā "Lielupe", ilgus gadus valda Aivars Lembasts un dziļa korupcija, ienesīgākie arodi ir prostitūcija un kontrabanda, kas galvenajiem varoņiem reiz sagādā ļoti lielas nepatikšanas, jo no "brīvās Latvijas demokrātijas" var saņemt bargu sodu arī par nevajadzīgi patiesu atmiņu ievešanu.

 

Pasākumu bibliotēkā vadīs grāmatas "Rīts brīvajā Latvijā" tulkotāja, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.