Novadpētniecības mapē apkopoti publicētie materiāli par Cēsu 1.pamatskolas vēsturi, skolas sasniegumiem, darbību, pedagogiem un skolniekiem. Skola dibināta 1626.gadā un ir vienīgā pamatskola ar padziļinātu mūzikas mācīšanu Cēsu novadā.
No skolas vēstures:
1626.gadā  Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs paraksta privilēģiju, liekot Jurģu muižas ienākumus izmantot skolas uzturēšanai. Šis gads tiek uzskatīts par Cēsu 1. pamatskolas darbības sākuma gadu.

1786. gadā skola uzsāk darbību tās vajadzībām celtā namā Torņa ielā 3, kur kā zēnu elementārskola tā darbojas līdz pat 1913. gadam.

1909. gadā pie petrolejas apgaismojuma 193 dienas gadā skolas trīs istabās zināšanas apguva 115 zēni, galvenokārt latviešu amatnieku un zemnieku (vairākums kalpu) bērni. Skola deva audzēkņiem tikai minimālas zināšanas visos mācību priekšmetos un centās viņus audzināt reliģiskā garā.

1913.gadā skola pārceļas uz speciāli tās vajadzībām celto divstāvu mūra ēkā Gaujas ielā 17.

1918./19. m.g. rudenī skola kļūst par Cēsu pilsētas 1. pamatskolu. Tās pārzinis ir Voldemārs Bērsons, skolā strādā septiņi pedagogi, mācās 214 skolēni, arī meitenes.

1919. gada 20. Maijā Cēsu izglītības nodaļas mūzikas sekcijai iesniegts to audzēkņu skaits, kuri izteikuši vēlēšanos apgūt kādu mūzikas instrumentu: klavieres- 100, vijoli- 31, ģitāru- 2, mandolīnu- 1 skolnieks.

Laika posmā no 1921. līdz 1940. Gadam šo sešgadīgo pamatskolu beidza 460 skolēni. Te mācījās galvenokārt pilsētas bērni. Laucinieku bija maz, tikai tie, kas dzīvoja tuvāk pilsētai, jo katru dienu pēc stundām bija jāiet uz māju. Skolā ar vairāk nekā 200 skolēniem katru gadu strādāja vidēji 9 pedagogi. Skolā darbojās Jaunatnes Sarkanais krusts, mazpulks, koris, dramatiskais kolektīvs. Visu neatkarīgās Latvijas pirmās brīvvalsts laiku par skolas pārzini strādāja Pēteris Užāns, kuru 50 gadu jubilejā apbalvoja ar Trīszvaigžņu ordeni.

Otrā pasaules kara laikā mācību iestādi izvieto Gaujas ielā 20, jo skolas telpās ierīkots vācu virsnieku klubs. Savās telpās skola atgriežas 1944. gada oktobrī. 11 pedagogi septiņu klašu komplektos (pirmās klases bija divas) mācīja 217 skolēnus. Tā kā skolēnu skaits skolā palielinājās, jo bija jārealizē vispārējā obligātā septiņgadīgā izglītība, tad kopš1944./45. m.g. skolas vajadzībām sāka izmantot telpas Gaujas ielā 26, kur iepriekš bija dzīvokļi. Skolā sāka darboties arī internāts, kas atradās pieticīgās telpās Līgatnes ielā 2. Tajā katru gadu dzīvoja apmēram 40 bērnu.

1970./1971.m.g. tiek uzsākta padziļināta mūzikas mācīšana. Tajā laikā skola bija vienīgā šāda veida pamatskola Latvijā.

Skola turpina augt un attīstīties.