Novadpētniecības mapē apkopoti materiāli par karavīru apbalvojumiem ar Dzelzs krustu, Bruņinieku krustu, Vācu krustu zeltā.
Dzelzs krusts - nodibinājis Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III 1813. g. 10.martā, to piešķīra kā militāru goda zīmi par drošsirdības parādīšanu kara laikā.
Bruņinieku krusts - piešķīra karavīriem par varonību. Bruņinieku krustu ar ozollapu vainagu pasniedza lentē, kuru apsēja ap apbalvotā kaklu.
Vācu krusts zeltā - tas tika ieviests 1941. gada 28. septembrī, to pasniedza par drošsirdību jeb vadību kaujā. Šo apbalvojumu nēsāja kā krūšu zīmi uz labās krūšu kabatas.
Dzelzs krusts - nodibinājis Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III 1813. g. 10.martā, to piešķīra kā militāru goda zīmi par drošsirdības parādīšanu kara laikā.
Bruņinieku krusts - piešķīra karavīriem par varonību. Bruņinieku krustu ar ozollapu vainagu pasniedza lentē, kuru apsēja ap apbalvotā kaklu.
Vācu krusts zeltā - tas tika ieviests 1941. gada 28. septembrī, to pasniedza par drošsirdību jeb vadību kaujā. Šo apbalvojumu nēsāja kā krūšu zīmi uz labās krūšu kabatas.
Materiāli pieejami Cēsu Centrālajā bibliotēkā uz vietas.